Meklēt

Pāvests mūs aicina dalīties savā ticībā ar citiem

Lieldienu laika 3. svētdienas, 14. aprīļa, pusdienlaikā pāvests, uzrunājot uz lūgšanu “Debesu Karaliene” Svētā Pētera laukumā sapulcējušos svētceļniekus un ticīgos visā pasaulē, aicināja dalīties savā ticībā ar citiem. Mēs piedzīvojām satikšanos ar Jēzu, un par to esam aicināti dalīties savā ģimenē, kopienā, ar saviem draugiem. Publicējam Franciska uzrunas pilno tekstu.

Silvija Krivteža - Vatikāns

"Dārgie brāļi un māsas, labdien, jauku svētdienu!

Šodienas Evaņģēlijs mūs aizved uz Lieldienu vakaru. Apustuļi ir sapulcējušie Pēdējo vakariņu namā. Divi mācekļi, atnākuši no Emmausas, stāsta par savu sastapšanos ar Jēzu. Kamēr viņi priecājas par savu pieredzi, Augšāmcēlies Kristus parādās visai kopienai. Jēzus ierodas tieši tad, kad viņi dalās stāstā par savu sastapšanos ar Viņu. Tas man liek domāt, cik skaisti ir dalīties, svarīgi ir dalīties savā ticībā. Šis stāsts mums atgādina, cik svarīgi ir dalīties savā ticībā uz Augšāmcēlušos Jēzu.

Katru dienu mēs tiekam bombardēti ar tūkstošiem ziņu. Daudzas no tām ir virspusējas un bezjēdzīgas, citas ir ziņkārības vai, vēl ļaunāk, tenku un ļaunprātīgas apmelošanas rezultāts. Tās ir ziņas, kas nekalpo nekādam mērķim, bet var nodarīt lielu kaitējumu. Taču ir arī labas, pozitīvas un konstruktīvas ziņas, un mēs visi zinām, cik tas ir skaisti, ja dzirdam labas lietas, un cik daudz mierīgāk mēs jūtamies. Tāpēc ir skaisti dalīties ar to, ko esam piedzīvojuši – gan labo, gan slikto, lai tādā veidā mēs palīdzētu citiem.

Tomēr ir viena lieta, par kuru mums bieži vien ir grūti runāt. Par ko mums ir grūti runāt? Par to, kas ir visskaistākais, kas mums ir jāpasaka visiem: mūsu sastapšanās ar Jēzu. Katrs no mums sastapa Kungu, bet mums ir grūti par to runāt. Katrs no mums varētu daudz ko pateikt par šo tēmu: par to, kā Kungs mūs uzrunāja, un tanī dalīties – nevis it kā mēs būtu skolotāji citiem, bet daloties tajos īpašajos brīžos, kad mēs sastapām Kungu dzīvu un tuvu, kurš ielēja prieku mūsu sirdīs vai noslaucīja mūsu asaras, kurš apliecināja uzticību un dāvāja mierinājumu, spēku un entuziasmu, piedošanu, maigumu. Tās ir tikšanās ar Jēzu, ko katrs no mums ir piedzīvojis. Tāpēc ir svarīgi dalīties ar to savā ģimenē, kopienā, ar saviem draugiem. Tāpat kā ir labi runāt par labajām iedvesmām, kas mūs ir vadījušas dzīvē, par labām domām un sajūtām, kas mums ļoti palīdz iet uz priekšu, kā arī par centieniem un pūliņiem, ko mēs veicam, lai saprastu un virzītos uz priekšu ticības dzīvē, nožēlotu grēkus un atgrieztos. Ja mēs to darīsim, Jēzus, tāpat kā Viņš to darīja ar Emmausas mācekļiem Lieldienu vakarā, pārsteigs mūs un padarīs mūsu tikšanos un mūsu vidi vēl skaistāku.

Tagad mēģināsim atcerēties svarīgu brīdi mūsu dzīvē – izšķirošas sastapšanās ar Jēzu brīdi. Ikviens to ir piedzīvojis, ikviens no mums piedzīvoja satikšanos ar Kungu. Īsu brīdi apklusīsim un padomāsim: kad es atradu Kungu? Kad Kungs kļuva man tuvs? Padomāsim klusumā. Vai es dalījos par šo satikšanos ar Kungu, lai tādā veidā tieši pagodinātu Kungu? Bez tam, vai es klausījos citus, kad man stāstīja par satikšanos ar Jēzu?

Lai Dievmāte palīdz mums dalīties savā ticībā, lai mūsu kopienas aizvien vairāk kļūtu par satikšanās ar Kungu vietām."

15 aprīlis 2024, 09:56

Antifona Regina Coeli (vai Regina Caeli) ir viena no četrām mariāniskajām antifonām (pārējās ir Alma Redemptoris Mater, Ave Regina Coelorum un Salve Regina).
1742. gadā pāvests Benedikts XIV noteica, lai Lieldienu laikā tā, stāvot kājās, tiktu skaitīta lūgšanas “Kunga eņģelis” vietā, kā uzvaras pār nāvi apliecinājumu. Šo lūgšanu skaita no Lieldienu svētdienas līdz Vasarsvētkiem.
Šī antifona, līdzīgi kā “Kunga eņģelis”, tiek skaitīta trīs reizes dienā: rītā, pusdienlaikā un vakarā, tādā veidā veltot dienu Dievam un Marijai.
Šī senā antifona, saskaņā ar tautas dievbījību, varēja rasties VI vai X gadsimtā. Dokumentos tā pieminēta XIII gadsimta pirmajā pusē, kad tika ietverta franciskāņu breviārā. Lūgšana sastāv no četriem īsiem teikumiem, no kuriem katrs noslēdzas ar Alleluja. Tā ir lūgšana, ar kuru ticīgie vēršas pie Jaunavas Marijas, Debesu Karalienes, lai kopā ar viņu priecātos par Kristus augšāmcelšanos.
2015. gada 6. aprīlī, nākamajā dienā pēc Lieldienām, apcerē pirms lūgšanas Regina Coeli pāvests Francisks skaidroja, kādai ir jābūt mūsu sirds nostājai šīs lūgšanas laikā:
“... mēs vēršamies pie Marijas, aicinot viņu priecāties, jo Tas, ko viņa nesa savā klēpī, ir augšāmcēlies, kā bija apsolījis, un mēs paļaujamies Viņa aizbildniecībai. Patiesībā mūsu prieks ir Marijas prieka atspulgs, jo viņa ir tā, kas ar ticību sargāja un sargā Jēzus noslēpumu. Skaitīsim šo lūgšanu ar bērna sirdi, kuri ir laimīgi, jo viņu Māte ir laimīga”.

Pēdējie 'Kunga eņģelis'

Lasīt visu >