Francisks: patiesa ticība un lūgšana atver prātu un sirdi
Silvija Krivteža - Vatikāns
Dārgie brāļi un māsas, jauku svētdienu!
Šodienas Evaņģēlijs (Jņ 6,41-51) mums stāsta par jūdu reakciju uz Jēzus vārdiem: "Es esmu nācis no debesīm" (Jņ 6,38). Viņi ieļaunojās un kurnēja savā starpā, sakot: "Vai šis nav Jēzus, Jāzepa dēls, kura tēvu un māti mēs pazīstam? Kā tad Viņš var teikt: «Es esmu nācis no debesīm»?" (Jņ 6,42).
Pievērsīsim uzmanību tam, ko šie cilvēki saka. Viņi ir pārliecināti, ka Jēzus nevar nākt no debesīm, jo Viņš ir namdara dēls un Viņa māte un tuvinieki ir vienkārši ļaudis, daudziem pazīstami, parasti cilvēki. Kā Dievs varētu atklāties tik parastā veidā? - tie pauž neizpratni. Viņi ir bloķēti ticībā, aizspriedumos par Jēzus pieticīgo izcelsmi, un ir arī bloķēti pārliecībā, ka nevar neko mācīties no Viņa. Visi šie aizspriedumi rada lielu ļaunumu. Tie neveicina atklātu dialogu, kavē tuvināšanās ceļu. Būsim uzmanīgi pret šiem aizspriedumiem! Viņiem ir savas stingrās shēmas, viņu sirdīs nav vietas tam, ko nesaprot, ko nevar kataloģizēt un nolikt uz savas drošības sajūtas putekļainajiem "plauktiem". Cik bieži mūsu drošības sajūta ir putekļaina, līdzīgi vecām grāmatām.
Tomēr tie ir cilvēki, kuri izpilda Likumu, dara žēlsirdības darbus, ievēro gavēņus un lūgšanu laiku, kuri ir redzējuši Kristus veiktos brīnumus (sal. Jņ 2, 1-11; 4, 43-54; 5, 1-9; 6, 1-25). Kāpēc tas viss nepalīdz tiem atpazīt Viņā Mesiju? Kāpēc nepalīdz? Tāpēc, ka viņi savas reliģiskās prakses īsteno ne tik daudz, lai klausītos Kungu, bet lai meklētu tajās apstiprinājumu tam, ko paši domā. Viņi ir noslēgušies Dieva Vārdam un meklē apstiprinājumu savai pārliecībai. Uz to norāda fakts, ka viņi pat necenšas lūgt Jēzum paskaidrojumu - viņi aprobežojas ar to, ka savā starpā kurn pret Viņu (sal. Jņ 6, 41), it kā gribētu viens otru stiprināt savā pārliecībā, un viņi noslēdzas nepārvaramā cietoksnī. Un tādēļ viņi nespēj ticēt, nespēj pieņemt Dieva Vārdu. Sirds aizvēršana rada lielu ļaunumu, ļoti lielu ļaunumu, atzina pāvests.
Padomāsim, ka dažkārt tas pats var notikt arī ar mums, mūsu dzīvē un mūsu lūgšanā, proti, tā vietā, lai klausītos, ko Kungs vēlas mums pateikt, mēs meklējam Viņā un citos apstiprinājumu savai pārliecībai, saviem spriedumiem, kas nereti kļūst par aizspriedumien. Taču šāda vēršanās pie Dieva nepalīdz mums patiesi sastapties ar Viņu, ne arī atvērt savu sirdi Viņa gaismas un žēlastības dāvanai, lai mēs spētu augt labestībā, pildītu Viņa gribu un pārvarētu noslēgtību un grūtības. Brāļi un māsas, tikai ticība un lūgšana atver prātu un sirdi, nevis aizver.
Tāpēc jautāsim sev: vai es savā dzīvē protu klusēt un ieklausīties Dievā? Vai esmu gatavs pieņemt Viņa balsi neatkarīgi no savām shēmām un ar Viņa palīdzību pārvarēt visas savas bailes? Lai Vissvētākā Jaunava Marija palīdz mums ticībā ieklausīties Kunga balsī un drosmīgi pildīt Viņa gribu, uzrunas noslēgumā teica pāvests.