Evaņģēlija sludināšana nav laika izniekošana, tā palīdz būt laimīgiem
Silvija Krivteža - Vatikāns
Pāvests uzsvēra, ka Jēzus savas publiskās darbības sākumā aicina cilvēkus iesaistīties pestīšanas darbā. Jēzus nāk pretī vienkāršiem zvejniekiem un aicina tos sekot, "kļūt par cilvēku zvejniekiem" (17). Tas liecina par kaut ko svarīgu: Kungam patīk iesaistīt mūs savā pestīšanas darbā. Viņš vēlas, lai mēs darbotos kopā ar Viņu, būtu atbildīgi, būtu Viņa plāna galvenie varoņi, skaidroja Francisks.
Svētais tēvs aicināja aizdomāties par Jēzus pacietību pret saviem mācekļiem, kuri bieži nesaprata Viņa vārdus (Lk 9, 51-56), kuri dažkārt nesapratās paši savā starpā (Mk 10, 41), kuri ilgi nespēja pieņemt svarīgus Viņa sludināšanas aspektus, piemēram, kalpošanu (Lk 22, 27). Tomēr Jēzus izvēlējās tieši viņus un turpināja viņiem uzticēties. Kāpēc Viņš aicina arī mūs sludināt Evaņģāliju? Tāpēc, ka Viņš vēlas, lai mēs būtu laimīgi! – uzsvēra pāvests.
Uzrunas turpinājumā pāvests norādīja, ka sludināt Dieva pestīšanas vēsti visiem cilvēkiem bija Jēzus vislielākā laime, tā bija Viņa misija, Viņa barība (Jņ 4, 34), Viņa dzīves jēga (Jņ 6, 38), Viņa mīlestības atbilde sava Tēva mīlestībai (Jņ 15, 9-11). Un katrā vārdā un darbībā, kas mūs vieno ar Viņu, šajā skaistajā mīlestības dāvāšanas piedzīvojumā vairojas gaisma un prieks (Is 9, 2) ne tikai ap mums, bet arī mūsu sirdīs. Šādā veidā mēs pilnībā kļūstam par to, kam esam radīti - par cilvēkiem ar plašu sirdi, par pozitīviem un dāsniem, gudriem un dzīvespriecīgiem cilvēkiem, kuri vēlas mīlēt tā, kā Dievs mīl, un nest visiem cerību un pestīšanu.
Francisks uzsvēra, ka Evaņģēlija sludināšana nav laika izniekošana. Tā ir cenšanās būt laimīgākiem, palīdzot citiem būt laimīgiem. Tā ir sevis atbrīvošana, palīdzot citiem būt brīviem; būt labākiem, palīdzot citiem kļūt labākiem! "Brāļi, māsas, katrs no mums ir saņēmis aicinājumu sludināt Evaņģēliju vidē, kurā dzīvojam, tajā dzīves situācijā, kurā atrodamies. Mēs esam aicināti sludināt ar vārdiem, savām spējām, talantiem, draugiem, darbu, vecumu, kaimiņu attiecībām," atgādināja pāvests.
"Tāpēc pajautāsim sev: vai es laiku pa laikam apstājos, lai atgādinātu sev to prieku, kas pieauga manī un ap mani, kad es pieņēmu aicinājumu iepazīt un liecināt par Jēzu citiem? Un vai es lūgšanā pateicos Kungam par to, ka Viņš mani ir aicinājis darīt citus laimīgus, labākus? Visbeidzot, vai es patiesi vēlos, lai kāds caur manu dzīves liecību un prieku atklātu cik brīnišķīgi ir mīlēt Jēzu? Lai Vissvētākā Jaunava Marija palīdz mums izjust Evaņģēlija prieku!" – uzrunas noslēgumā teica pāvests Francisks.