Kā es varu labāk ieklausīties Svētā Gara balsī?

Vasarsvētkos, pirms mariāniskās lūgšanas “Debesu Karaliene”, pāvests, uzrunājot Svētā Pētera laukumā sapulcējušos ticīgos, pārdomāja Evaņģēlija vārdus par to, ka Svētais Gars mums iemācīs “visu, ko dzirdēs” (sal. Jņ 16, 13).

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Svētais Gars mūs uzrunā ar vārdiem, kas pauž tādas brīnišķīgās jūtas, kā piemēram, mīlestību, pateicību, paļāvību, žēlsirdību – skaidroja Francisks. Tie ir vārdi, kas mums atklāj skaistas, gaišas, konkrētas un ilgtspējīgas attiecības, kāda ir Dieva mūžīgā Mīlestība. Tie ir vārdi, ko Tēvs un Dēls saka viens otram. Tie ir tieši tie mīlestības pārveidojošie vārdi, kurus Svētais Gars atkārto mūsos un kurus mums ir labi dzirdēt, jo tie izraisa mūsu sirdīs un liek tajās attīstīties tādām pašām jūtām un nodomiem: tie ir auglīgi vārdi.

Tāpēc ir svarīgi, lai mēs katru dienu sevi sātinātu ar Dieva Vārdiem, Jēzus Vārdiem, kurus ir iedvesmojis Gars – turpināja pāvests. Viņš kārtējo reizi ticīgos aicināja nēsāt sev līdzi mazu, kabatas formāta, Evaņģēlija grāmatiņu un izmantot brīvos brīžus, lai izlasītu kādu fragmentu.

Priesteris un dzejnieks Klements Rebora, runājot par savu atgriešanos, savā dienasgrāmatā rakstīja: “Un Vārds apklusināja manu tērzēšanu!” Dieva Vārds apklusina mūsu virspusējo pļāpāšanu un liek mums runāt nopietnus, skaistus un priecīgus vārdus. “Un Vārds apklusināja manu tērzēšanu”. Klausoties Dieva Vārdā, apklust tērzēšana. Tas ir veids, kā atvēlēt sevī vietu Svētā Gara balsij. Un tad klusā adorācijas lūgšanā varam izrunāt savā sirdī labus vārdus sevī, lai pēc tam mēs tos varētu teikt citiem, viens otram.

Uzrunas noslēgumā pāvests atkārtoja, lai mēs lasītu un pārdomātu Evaņģēlija vārdus, lūgtos klusumā, teiktu labus vārdus. Tās nav sarežģītas lietas – viņš uzsvēra. To mēs visi varam darīt. Tas ir vieglāk nekā apvainot, dusmoties… Mēs esam aicināti sev pajautāt: Kādu vietu šie vārdi ieņem manā dzīvē? Kā es varu tos izkopt, lai spētu labāk ieklausīties Svētā Gara balsī un kļūt par Viņa vārdu atbalsi citiem?

Francisks novēlēja, lai Marija, kura Vasarsvētkos bija kopā ar apustuļiem, padara mūs paklausīgus Svētā Gara balsij.

20 maijs 2024, 09:14

Antifona Regina Coeli (vai Regina Caeli) ir viena no četrām mariāniskajām antifonām (pārējās ir Alma Redemptoris Mater, Ave Regina Coelorum un Salve Regina).
1742. gadā pāvests Benedikts XIV noteica, lai Lieldienu laikā tā, stāvot kājās, tiktu skaitīta lūgšanas “Kunga eņģelis” vietā, kā uzvaras pār nāvi apliecinājumu. Šo lūgšanu skaita no Lieldienu svētdienas līdz Vasarsvētkiem.
Šī antifona, līdzīgi kā “Kunga eņģelis”, tiek skaitīta trīs reizes dienā: rītā, pusdienlaikā un vakarā, tādā veidā veltot dienu Dievam un Marijai.
Šī senā antifona, saskaņā ar tautas dievbījību, varēja rasties VI vai X gadsimtā. Dokumentos tā pieminēta XIII gadsimta pirmajā pusē, kad tika ietverta franciskāņu breviārā. Lūgšana sastāv no četriem īsiem teikumiem, no kuriem katrs noslēdzas ar Alleluja. Tā ir lūgšana, ar kuru ticīgie vēršas pie Jaunavas Marijas, Debesu Karalienes, lai kopā ar viņu priecātos par Kristus augšāmcelšanos.
2015. gada 6. aprīlī, nākamajā dienā pēc Lieldienām, apcerē pirms lūgšanas Regina Coeli pāvests Francisks skaidroja, kādai ir jābūt mūsu sirds nostājai šīs lūgšanas laikā:
“... mēs vēršamies pie Marijas, aicinot viņu priecāties, jo Tas, ko viņa nesa savā klēpī, ir augšāmcēlies, kā bija apsolījis, un mēs paļaujamies Viņa aizbildniecībai. Patiesībā mūsu prieks ir Marijas prieka atspulgs, jo viņa ir tā, kas ar ticību sargāja un sargā Jēzus noslēpumu. Skaitīsim šo lūgšanu ar bērna sirdi, kuri ir laimīgi, jo viņu Māte ir laimīga”.

Pēdējie 'Kunga eņģelis'

Lasīt visu >