Pāvests: dzīves vētrās turēsimies pie Jēzus, lai rastu mieru
Silvija Krivteža - Vatikāns
23. jūnija pusdienlaikā Svētā Pētera laukumā bija sapulcējušies vairāki tūkstoši Romas iedzīvotāju un svētceļnieku no daudzām valstīm, lai noklausītos pāvesta uzrunu un saņemtu viņa apustulisko svētību. Pārdomas Svētais tēvs balstīja uz Marka evaņģēlija ceturto nodaļu.
Dārgie brāļi un māsas, jauku svētdienu!
Šodienas Evaņģēlijs stāsta par Jēzu, kurš kopā ar mācekļiem atrodas laivā ezera vidū. Pēkšņi saceļas spēcīga vētra un laivai draud nogrimšana. Jēzus, kurš bija aizmidzis, pamostas, apsauc vēju, nomierina mācekļus, un viss atgriezās normālā stāvoklī (sal Mk 4,35-41).
Patiesībā Jēzus nepamostas, Viņu pamodina. Jēzu modina baiļu pārņemtie mācekļi. Kad pienāca vakars Jēzus mudināja viņus pārcelties uz ezera otru krastu. Šie vīri bija eksperti, viņi bija zvejnieki, ūdens bija viņu dzīves un darbības vide, taču spēcīga vētra arī viņiem varēja radīt lielas nepatikšanas. Šķiet, ka Jēzus vēlas viņus pārbaudīt. Taču Viņš tos neatstāj vienus. Jēzus ir laivā kopā ar mācekļiem, Viņš ir mierīgs, pat vēl vairāk – Viņš guļ. Un, kad saceļas vētra, Viņš tos mierina, iedrošina, iedvesmo uz vēl lielāku ticību un pavada viņus kamēr briesmas nav beigušās. Uzdosim sev jautājumu: kāpēc Jēzus tā rīkojas?
Lai stiprinātu mācekļu ticību un lai padarītu viņus drosmīgākus. Patiesi, šī pieredze mācekļiem palīdzēs dziļāk apzināties Jēzus spēku un Viņa klātbūtnes nozīmi, un tāpēc viņi jutīsies drosmīgāki un stiprāki, lai stātos pretī šķēršļiem un grūtībām, tostarp bailēm sludināt Evaņģēliju. Pārvarējuši pārbaudījumu kopā ar Jēzu, viņi zinās, kā stāties pretī daudziem citiem pārbaudījumiem, līdz pat krustam un mocekļa nāvei, lai sludinātu Evaņģēliju visām tautām.
Un Jēzus dara to pašu ar mums, īpaši Euharistijā. Viņš sapulcina mūs ap sevi, dāvā mums savu Vārdu, baro mūs ar savu Miesu un savām Asinīm, un pēc tam aicina mūs doties dziļumā, iedrošina mūs nodot tālāk visu, ko esam dzirdējuši, un dalīties ar citiem tajā, ko esam saņēmuši savā ikdienas dzīvē, pat ja tas nav viegli. Jēzus nekad mūs nepamet, bet palīdz mums stāties pretī grūtībām. Viņš neaiztaupa mums grūtības, bet - nekad mūs nepametot vienus - palīdz mums stāties tām pretī. Viņš dara mūs drosmīgus. Šādā veidā mēs mācāmies arvien vairāk pieķerties Viņam, uzticēties Viņa spēkam, kas sniedzas tālu pāri mūsu spēkiem, lai savu nedrošību un vilcināšanos, noslēgtību un aizspriedumus pārvarētu ar drosmi un dāsnu sirdi, lai visiem teiktu, ka Debesu Valstība ir tuvu, ka tā ir šeit un ka tikai kopā ar Jēzu varam veidot to pāri jebkura veida barjerām.
Tāpēc jautāsim sev: vai pārbaudījumu brīžos es atceros visas tās situācijas savā dzīvē, kad esmu pieredzējis Kunga klātbūtni un palīdzību? Padomāsim: kad plosās vētra, kad piedzīvoju iekšējo vētru, vai es ļauju sevi pārņemt nemieram, bailēm, vai arī pieķeros Viņam, lai mierinājumu rastu lūgšanā, klusumā, Vārda klausīšanā, adorācijā un brālīgā ticības dalīšanā?
Lai Vissvētākā Jaunava Marija, kura ar pazemību un drosmi pieņēma Dieva gribu, grūtos brīžos dāvā mums gara mieru, kas nāk no ticības Viņa klātbūtnei.
