Pāvests: mums vajadzīga Baznīca un sabiedrība, kas nevienu neizslēdz
Silvija Krivteža - Vatikāns
Jūnija pēdējās svētdienas pusdienlaikā Svētā Pētera laukumā bija sapulcējušies vairāki tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm, lai noklausītos pāvesta Franciska uzrunu un saņemtu apustulisko svētību.
Dārgie brāļi un māsas, labdien!
Šodienas Evaņģēlijs mums stāsta par diviem brīnumiem, kas šķiet ir savstarpēji saistīti. Kad Jēzus dodas pie Jaira, viena no sinagogas priekšniekiem, jo viņa meita ir smagi slima, pa ceļam kāda sieviete, kas vairākus gadus slimoja ar asins noplūšanu, pieskarās Viņa drēbēm. Jēzus apstājās, lai viņu ieraudzītu un dziedinātu. Šajā brīdī pienāca ziņa, ka Jaira meita jau ir mirusi, tomēr Jēzus turpina ceļu. Viņš ienāk mājā, dodas uz meitenes istabu, paņem viņu aiz rokas un uzmodina, atgriežot viņu dzīvībā (Mk 5, 21-43).
Šie divi izdziedināšanas gadījumi ir aprakstīti kā viens notikums. Abi notiek caur fizisku kontaktu. Sieviete pieskaras Jēzus drēbēm, un Jēzus paņem meiteni aiz rokas. Kāpēc šis "pieskāriens" ir tik svarīgs? Tāpēc, ka abas sievietes - viena asins noplūšanas dēļ, otra, ka ir mirusi - tika uzskatītas par nešķīstām, un tāpēc ar tām nedrīkst būt nekāda fiziska kontakta. Taču Jēzus ļauj sev pieskarties un nebaidās, ka kāds pieskartos Viņam. Pirms izdziedināt fiziski, Jēzus atmet kļūdainu reliģisku priekšstatu, saskaņā ar kuru Dievs it kā nošķir tīros no nešķīstiem. Dievs šādu dalījumu neveic, jo mēs visi esam Viņa bērni, un nešķīstība nenāk no ēdiena, slimības vai pat nāves, bet izriet no netīras sirds.
Tādēļ mācīsimies: miesas un gara ciešanu, dvēseles ievainojumu, dzīves situāciju, kā arī grēka priekšā Dievs neietur distanci pret mums, Viņš nekaunās no mums un nenosoda mūs, gluži otrādi, Viņš tuvojas, lai ļautu sev pieskarties un lai pieskartos mums, un Viņš vienmēr mūs pieceļ no nāves. Viņš vienmēr paņem mūs aiz rokas, lai pateiktu mums: meita, dēls, celies augšā! (sal. Mt 5, 41).
Nostiprināsim savā sirdī tēlu, ko mums dod Jēzus: Dievs ir tas, kurš tevi paņem aiz rokas un pieceļ, tas, kurš ļauj pieskarties tavām sāpēm un pieskaras tev, lai tevi dziedinātu un atjaunotu tavu dzīvi. Viņš nevienu nediskriminē, jo mīl visus cilvēkus.
Tāpēc varam sev jautāt: vai mēs ticam, ka tieši tāds ir Dievs? Vai mēs ļaujam sev pieskarties Kungam, Viņa Vārdam, Viņa mīlestībai? Vai mēs veidojam attiecības ar saviem brāļiem un māsām, palīdzot viņiem piecelties, vai arī mēs ieturam distanci un dalām cilvēkus, balstoties uz tikai uz savām simpātijām un vēlmēm?
Brāļi un māsas, raudzīsimies uz Dieva sirdi, jo mums ir vajadzīga Baznīca un sabiedrība, kas nevienu neizslēdz, kas nevienu neuzskata par "nešķīstu", lai ikviens ar savu stāstu tiktu pieņemts un mīlēts bez etiķetēm un aizspriedumiem.
Lūgsim Vissvētāko Jaunavu Mariju, lai Viņa – maigā mīlestības Māte, aizlūdz par mums un par visu pasauli.