Marijas Debesīs uzņemšanas svētki - Dieva noslēpums un cilvēces cerība
Silvija Krivteža - Vatikāns
Dārgie brāļi un māsas, labdien!
Šodien mēs svinam Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus. Vārda liturģijā apceram jaunu meiteni no Nācaretes, kura pēc eņģeļa pasludināšanas steidzas apciemot savu māsīcu.
Evaņģēlijā ietvertie vārdi "viņa dodas ceļā" (Lk 1,39) ir skaisti un svarīgi. Tas nozīmē, ka Marija no eņģeļa saņemto vēsti neuztver kā privilēģiju, bet, gluži pretēji, atstāj savas mājas un steigšus dodas ceļā, jo vēlas dalīties priekā ar citiem. Viņa steidzas palīdzēt savai māsīcai. Šis pirmais ceļojums patiesībā ir metafora visai viņas dzīvei, jo no šī brīža Marija vienmēr būs ceļā, vienmēr sekos Jēzum. Viņas zemes svētceļojums noslēgsies ar uzņemšanu Debesīs, kur kopā ar savu Dēlu baudīs mūžīgās dzīves prieku.
Brāļi un māsas, mums nevajag domāt par Mariju "kā par nekustīgu vaska statuju", bet viņā ieraudzīt "māsu (...) ar nonēsātām sandalēm (...) un nogurušām kājām" (C. Carretto, Beata te che hai creduto, Roma 1983), kura seko Kungam un satiek brāļus, un savu dzīves ceļojumu noslēdz Debesu godībā. Tādā veidā Jaunava Marija ir tā, kura ceļā dodas pirms mums, atgādinot visiem, ka arī mūsu dzīve ir nepārtraukts ceļojums uz pilnīgo vienotību ar Kungu. Lūgsimies, lai Marija mums palīdz veikt šo ceļojumu, palīdz tikties ar Kungu.