Īstā bagātība ir būt Dieva mīlētam
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Komentējot svētdienas Evaņģēlija lasījumu (Mk 10, 17-30), Francisks norādīja, ka bagātais jauneklis vispirms skriešus dodas pie Jēzus, bet beigās aiziet noskumis.
“Labais Mācītāj, kas man jādara, lai es iemantotu mūžīgo dzīvību?” – viņš jautā Jēzum. Kungs aicina viņu atstāt visu un sekot Viņam, bet jauneklis, sarūgtināts, aiziet, jo viņam piederēja daudz mantas. Visa atstāšana prasa lielu upuri.
Vispirms šis vīrs dodas pie Jēzus skrienot. It kā kaut kas viņa sirdī viņam liktu skriet: patiesībā, lai gan viņam ir daudz bagātības, viņš ir neapmierināts, viņa sirdī ir nemiers, viņš meklē pilnvērtīgāku dzīvi – skaidroja pāvests. Viņš metas Jēzum pie kājām, kā to bieži vien dara slimie un apsēstie, tādējādi apliecinot, ka viņam ir vajadzīga dziedināšana. Viņš ir bagāts, bet viņam vajadzīga dziedināšana. Jēzus uzlūko viņu ar mīlestību; tad Viņš tam piedāvā kādu “terapiju”: “Ej, pārdod visu, kas tev ir, un atdod nabagiem, un tev būs manta Debesīs, un nāc, seko man!” Pēc šiem vārdiem abu tikšanās negaidīti noslēdzas. Šis vīrs noskuma par šiem Jēzus vārdiem un bēdīgs aizgāja, “jo viņam bija daudz īpašumu”.
Uzrunas turpinājumā Francisks atzina, ka arī mūsu sirdī ir neremdināma vajadzība pēc laimes un jēgpilnas dzīves, tomēr mēs varam krist ilūzijā un domāt, ka, lai apmierinātu šo vajadzību, jāiegūst materiālie labumi un jānodrošinās ar šīs zemes lietām. Turpretī Jēzus vēlas mums atklāt, ko patiesi nozīmē šīs mūsu vēlmes, parādīt, ka, īstenībā, labais, pēc kā mēs ilgojamies, ir pats Dievs, Viņa mīlestība pret mums un mūžīgā dzīve, ko tikai un vienīgi Viņš var mums dāvāt. Svētais tēvs uzsvēra:
“Brāļi un māsas”, turpināja pāvests, “tāpēc Jēzus mūs aicina riskēt, ‘riskēt ar mīlestību’: pārdot visu, lai to atdotu nabagiem, kas nozīmē atbrīvoties no sevis un savas viltus drošības sajūtas, saskatīt to cilvēku vajadzības, kuriem kaut kā trūkst un dalīties ar saviem labumiem, ne tikai ar lietām, bet ar to, kas mēs esam: ar saviem talantiem, draudzību, laiku utt.”.
Uzrunas noslēgumā Svētais tēvs norādīja, ka minētais bagātais cilvēks negribēja riskēt. Ar ko viņš negribēja riskēt? Viņš negribēja riskēt ar mīlestību un aizgāja noskumis. “Un kā ir ar mums? Pajautāsim sev: pie kā ir pieķērusies mūsu sirds?” – aicināja Francisks. “Kā mēs remdējam savas alkas pēc dzīves un laimes? Vai mēs protam dalīties ar tiem, kas atrodas trūkumā, kas nonākuši grūtībās vai kam nepieciešama uzklausīšana, kam nepieciešams smaids, kāds vārds, kas palīdzētu atgūt cerību? Atcerēsimies: patiesā bagātība nav šīs pasaules labumi, patiesā bagātība ir būt Dieva mīlētiem un mācīties mīlēt kā mīl Viņš”.
Romas bīskaps aicināja lūgt Jaunavas Marijas aizbildniecību, lai viņa palīdz mums atklāt, ka mūsu dzīves dārgums ir Jēzus.