Cīnīsimies pret liekulību un darīsim labu bez izlikšanās

Tos, kuriem ir kāda vara pār citiem, Jēzus aicina nevis pazemot savus padotos, bet izturēties pret viņiem ar cieņu un mīlestību – norādīja pāvests 10. novembrī, uzrunā pirms lūgšanas “Kunga eņģelis”. Komentējot svētdienas Evaņģēlija fragmentu, viņš šoreiz pievērsās liekulībai.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Šai dienai veltītajā Marka evaņģēlija lasījumā (sal. Mk 12, 38-44) dzirdam par Jēzu, kurš Jeruzalemes templī tautas priekšā nosoda dažu Rakstu mācītāju liekulīgo attieksmi. Francisks pastāstīja, ka šiem mācītājiem Izraēļa tautas vidū bija uzticēta svarīga loma: viņi lasīja, pārrakstīja un tulkoja Svētos Rakstus. Tāpēc viņi tika augstu vērtēti, un tauta viņiem izrādīja cieņu.

Tomēr viņu uzvedība bieži vien neatbilda tam, ko viņi mācīja. Daži no viņiem izmantoja savu prestižu un varu. Viņi skatījās uz citiem no augšas, izlikās un, liekulīgi slēpjoties aiz cienījamās reputācijas un legālisma fasādes, piesavinājās sev privilēģijas un pat nonāca tik tālu, ka pastrādāja atklātas zādzības pret vājākajiem, piemēram, atraitnēm. Tā vietā, lai izmantotu viņiem uzticēto lomu kalpošanai citiem, viņi to padarīja par augstprātības un manipulācijas instrumentu. Un notika tā, ka pat lūgšana viņiem draudēja kļūt nevis par tikšanās ar Kungu iespēju, bet gan par izdevību izlikties dievbijīgiem, kas noderēja, lai piesaistītu cilvēku uzmanību un gūtu atzinību. Šajā sakarā Svētais tēvs aicināja atcerēties, ko Jēzus teica par farizeja un muitnieka lūgšanu.

Rakstu mācītāji – protams, ne visi, bet daži – rīkojās kā samaitātie, atbalstot sociālo un reliģisko sistēmu, kurā bija normāli izmantot sev priekšrocības aiz citu, īpaši neaizsargātāko, muguras, pastrādājot netaisnību un garantējot sev nesodāmību.

No šiem cilvēkiem Jēzus iesaka turēties tālāk, “sargāties”, neatdarināt viņus. Gluži otrādi, ar savu vārdu un piemēru, kā mēs zinām, Viņš māca pavisam kaut ko citu par varu. Viņš par to runā kā par pašaizliedzību, upuri un pazemīgu kalpošanu (sal. Mk 10, 42-45), kā par mātišķu un tēvišķu maigumu pret cilvēkiem (sal. Lk 11, 11-13), īpaši tiem, kas nonākuši trūkumā (Lk 10, 25-37). Viņš aicina tos, kuru rokās ir vara, nevis pazemot citus, bet gan pacelt, paverot tiem cerību un sniedzot palīdzību.

Uzrunas noslēgumā pāvests aicināja visus sev pajautāt: Kā es rīkojos savās atbildības jomās? Vai es rīkojos pazemīgi, vai arī lepojos ar savu stāvokli? Vai es esmu dāsns un izturos ar cieņu pret cilvēkiem, vai arī attiecos pret viņiem rupji un autoritatīvi? Vai esmu tuvs vistrauslākajiem un vai protu noliekties, lai palīdzētu viņiem piecelties? Svētais tēvs vēlēja, lai Jaunava Marija palīdz mums cīnīties ar liekulības kārdinājumu, darīt labu bez izlikšanās un ar vienkāršību.

11 novembris 2024, 10:03

L’Angelus è una preghiera recitata in ricordo del Mistero perenne dell’Incarnazione tre volte al giorno: alle 6 della mattina, a mezzogiorno e alla sera verso le 18, momento nel quale viene suonata la campana dell’Angelus. Il nome Angelus deriva dal primo versetto della preghiera – Angelus Domini nuntiavit Mariae – che consiste nella lettura breve di tre semplici testi che vertono sull’Incarnazione di Gesù Cristo e la recita di tre Ave Maria. Questa preghiera è recitata dal Papa a Piazza San Pietro a mezzogiorno la domenica e nelle Solennità. Prima della recita dell’Angelus, il Pontefice tiene anche un breve discorso prendendo spunto dalle Letture del giorno. Seguono i saluti ai pellegrini.
Dalla Pasqua fino a Pentecoste, al posto dell’Angelus viene recitato il Regina Coeli, che è una preghiera in ricordo della Risurrezione di Gesù Cristo, al termine della quale viene recitato il Gloria per tre volte.

Pēdējie 'Kunga eņģelis'

Lasīt visu >